Skolas vēsture

SkolaSkolas vēsture

Par skolu

No 1953.gada 1.septembra līdz 1964.gadam – Rīgas 36.vidusskola

No 1964.gada līdz 1968.gadam – Rīgas 16.astoņgadīgā skola

No 1968.gada līdz 1998.gadam – Rīgas 36.vidusskola

Kopš 1998.gada – Rīgas Teikas vidusskola


Skolas direktori

No 1953.gada 1.septembra līdz 1954.gada septembrim – Ligita Deiča Režais

No 1954.gada septembra līdz 1963.gada augustam – Ivars Paunis

No 1963.gada augusta līdz 1967.gada februārim – Austra Bērziņa

No 1967.gada februāra līdz 1970.gada janvārim – Jānis Rīts (Konovalovs)

No 1970.gada janvāra līdz 1976.gada augustam – Indra Vīksna

No 1976.gada augusta līdz 1987.gada augustam – Jānis Rīts (Konovalovs)

No 1987.gada augusta līdz 1997.gada jūnijam – Edvīns Šilovs

No 1997.gada jūlija līdz 2020.gada 28.augustam – Ilona Bergmane

No 2020.gada 29.augusta – Guna Pudule

Skolas paplašināšana

Deviņdesmito gadu otrajā pusē auga pieprasījums pēc skolas paplašināšanas, jo skola bija pieprasīta, uz vairākām klasēm veidojās konkurss. Skola regulāri uzņēma trīs pirmās klases. Un skolas telpas bija celtas kara hospitāļa vajadzībām, kas pēc tam piemērotas skolai.

2002. gadā Teikas vidusskola ieguva modernu sporta halli, trenažieru un aerobikas zāli, kā arī divus jaunus mācību korpusus. Jaunas, labiekārtotas telpas ieguva arī skolas bibliotēka.

2008. gada nogalē skolai tika piebūvēta mūsdienīga aktu zāle.



Skolas simbolika

Karogs

Pirmo skolas karogu ar uzšūtiem Raiņa vārdiem “Darba vara lielu dara” skolai dāvināja Rīgas 36.vidusskolas 1.izlaiduma audzēkņi. Karogā attēlots skolas nosaukums, žetons, saule, 1953.- skolas dibināšanas gadskaitlis un 1957.-1.izlaiduma gaskaitlis.

Karogs glabājas skolas muzejā.


Otrais skolas karogs tiek nodots lietošanā 2001.gadā. Tajā redzams jaunais 90.gadu beigās iegūtais, skolas nosaukums Rīgas Teikas vidusskola, skolas dibināšanas gads, skolas logo, kuru 80.gadu beigās izstrādāja toreizējā skolotāja Dina Baumane.

Karogu izmanto skolas pasākumos, bet žetonu vakarā abiturienti piesprauž pie tā savu žetonu.


Žetons

Žetons savu formu saglabājis kopš tā pimsākumiem-1957.gada. Tā autors ir 1. izlaiduma audzēknis Eduards Kasvands.

Zilā trīsstūra formas nozīmīte ar skolas nosaukumu, izlaiduma gadu un kārtas numuru, atvērtu grāmatu un spalvu, kas simbolizē lasīt un rakstītprasmi kā zināšanu pamatu, vieno visus skolas absolventus.


Sudraba zvans

4.izlaiduma dāvana skolai 1960.gadā. Pārkausēts no skolēnu un vecāku saziedotā sudraba.

Zvanu izmanto katru gadu pirmās stundas iezvanīšanai 1.septembrī un gada beigās pēdējā zvana dienā.


Skolas himna

Daudzus gadus par skolas himnu tika izmantota I.Vīgnera dziesma ar J.Petera vārdiem “Lai sasaucamies, lai dziedam”, bet kopš 2011. gada skolai tika jauna himna. Vārdu autors 27. izlaiduma absolvents Andris Rupais, mūziku komponējis Anatolijs Livča.



Grāmata par skolu

2013.gadā, gaidot skolas 60.jubileju, tika izdota grāmata “Satikšanās Teikā”. Tajā apkopotas skolēnu un skolotāju atmiņas, atrodami visi absolventu vārdi, kā arī ievietoti sīkāki apraksti par skolas vēsturi un simboliem.


Skolas muzejs

Uzzināt vairāk par skolas vēsturi var skolas muzejā. 


Tradīcijas un spilgti notikumi skolā

70 pastāvēšanas gados skolā ir bijušas dažādas tradīcijas. Daļa no tām vairs nepastāv, bet citas ir saglabājušās un turpinās. Senāk skolēni vāca makulatūru un metāllūžņus, strādāja skolas dārza izmēģinājumu lauciņos, piedalījās draudzības festivālos, gāja talkā pie šefiem-uz Vagonu rūpnīcu, 70.tajos gados sākās populārā LOTOS kustība, kad vidusskolēni vasarā devās uz laukiem, pavadīja tur 24 dienas, darot visdažādākos lauku darbus un nopelnot naudu, bet 1980. gadā tieši mūsu skolā radās pirmā mini-LOTOS vienība, kur pilsētas parkos strādāja skolēni no 4.-8.klasei. Šīs darba vienības pastāvēja līdz 90.gadu sākumam.


Jau 80.gados skolā izveidojās tradīcija organizēt mācību priekšmetu nedēļas. Notiek interesanti pasākumi, olimpiādes, bet stundās izmanto netradicionālas metodes. 90.gadi ir sākums projektu nedēļām un 11. klašu zinātnisko darbu veikšanai. Pēdējos gados veidojusies tradīcija projektu nedēļas laikā organizēt izmēģinājuma eksāmenus 9. un 12. klasēm.


Kopš 90.gadu sākuma pirmā pusgada liecību izsniegšanas dienā notiek svētrīta koncerts. Pirmajos gados uzstājās paši skolēni un skolotāji, bet nu jau vairāk kā 20 gadus uz skolu tiek aicināti populāri mūziķi un dziedātāji.


1997.gadā notikušais pasākums “Vai tu pazīsti savu mikrorajonu” bija turpmāko orientēšanās sacensību “Iepazīsti savu skolas apkārtni” pirmsākums.


Jau kopš 80.gadu beigām 12.klases savā žetonu vakarā dejo polonēzi un 2000.gadā sākta tradīcija 9.klasēm- izlaiduma valsis. 1992.gadā skolā pirmo reizi notika ritmikas konkurss. Kopš tā laika noturējusies tradīcija katru gadu rīkot ADF festivālu (Aerobikas Deju Festivāls).


80.gadu otrajā pusē skolā veidojās deju grupa “Skabardzēni”, kura jau 30 gadus ne tikai iepriecina savējos Teikas skolā, bet arī regulāri ir laureāti konkursos un skatēs, vairakkārt bijuši skolēnu Dziesmu un deju svētku dalībnieki.


Jau no skolas pirmsākumiem Teikā ir cieņā teātra spēlēšana. Daudzu gadu laikā ir spēlētas dažādu autoru lugas, bet pēdējā laikā scenāriju autori ir paši teātra grupas dalībnieki. Tradicionāli tiek iestudēti teatralizēti dzejas uzvedumi Valsts svētku nedēļā novembrī.


Teikā dzied. Skolā ir gan zēnu koris, gan jaunāko un vidusskolas klašu kori. Vairāk kā 10 gadus pavasarī notiek dziedāšanas konkurss “Teikas lakstīgala”.


Kopš 2010.gada Ziemassvētku laikā skolā ir labdarības nedēļa, kurā tiek vāktas un ziedotas dāvanas un notiek labdarības koncerts, kurā uzstājas gan Teikas skolēni, gan uzaicināti viesi, kā arī kopš 2010.gada skolā ik gadu notiek ģimeņu sadziedāšanās koncerti.


Sena tradīcija skolā ir arī tematiski atpūtas vakari skolotājiem un vecākiem ar mūziku un klātiem galdiem.


2012.gadā sākās tradīcija atzīmēt Teikas vārdadienu.


Ik pa 5 gadiem notiek skolas jubilejai veltīts absolventu salidojums.