27. aprīlī uz tikšanos ar Sibīrijas bērnu Hēliju Staņislavsku tika aicināti 7.-8.klašu skolēni.
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts– daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
No 15.aprīļa līdz aprīļa beigām Rīgas Teikas vidusskolā bija apskatāma arī ceļojošā izstāde „Sibīrijas bērni”.
